Vai fizioterapija spēj uzlabot mentālās veselības stāvokli?

2024. gada 27. februāris

Kā vēsta sens teiciens: „Veselā miesā -  vesels gars” Fizioterapija ir profesija veselības aprūpes sistēmā, kuras mērķis ir palīdzēt saglabāt, atgūt vai uzlabot mūsu fiziskās spējas un kopumā uzlabot dzīves kvalitāti. Tāpat, ir pierādīts, ka fizioterapija var sniegt pozitīvu efektu, ietekmējot arī mūsu garīgo veselību!


Tēmas, kas saistītas ar garīgo veselību, sabiedrībā izpelnās arvien lielāku interesi. Dažādas organizācijas, kas tieši saistītas ar garīgo veselību, nodarbojas ar personu garīgās veselības problēmu un traucējumi profilaksi, ārstēšanu un rehabilitāciju. Fizioterapijas metodes ne vienmēr tika uzskatītas par gana nozīmīgām šo pacientu ārstēšanā. Šīs profesijas pievienotā vērtība pacientiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem var būt neskaidra. Laikam ejot uz priekšu un, zināšanu apjomam palielinoties, fizioterapija ir atdzīta par nozīmīgu profesiju garīgās veselības aprūpē, un šajā profesijā strādājošie var izmantot plašu fizioterapeitisko metožu klāstu (fiziskās aktivitātes, relaksācijas metodes, ķermeņa kustību apzināšanās, elpošanas tehnikas u.c.), kas var veicināt labklājības stāvokli pacientiem ar mentāliem traucējumiem. Aktivitāšu laikā pacients apgūst un uzlabo psihomotorās, sensomotorās, kognitīvas un emocionālās uztveres prasmes. Iepriekš minētās pieejas ir vērstas uz simptomu mazināšanu, pašapziņas paaugstināšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu, kas sasaucas ar garīgās rehabilitācijas programmas mērķiem.

Aktuāli fakti:

  • 1 no 4 cilvēkiem dzīves laikā saskaras ar garīgās veselības traucējumiem
  • 1 no 6 cilvēkiem pēdējo 7 dienu laikā ir bijušas ar garīgo veselību saistītas problēmas.
  • Cilvēki ar garīgās veselības problēmām ir vairāk pakļauti neaktīva dzīvesveida un sliktas fiziskās sagatavotības riskam.
  • 70% priekšlaicīgi nāves gadījumi cilvēkiem ar mentālās veselības traucējumiem ir saistīti ar sliktu fizisko veselību.
  • Garīgās veselības traucējumi ir viens no galvenajiem kopējo slimību cēloņiem visā pasaulē.
  • Garīgās veselības traucējumi tiek uzskatīti par vienu no biežākajiem samazinātas dzīves kvalitātes cēloņiem.
  • Pastāv cieša saistība starp garīgas veselības traucējumiem un cilvēkiem, kas sūdzas par hroniskām sāpēm

Garīga rakstura traucējumi ir psihiska saslimšana vai garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā. Tos parasti raksturo anormālu domu, uztveres, emociju, uzvedības un cilvēku savstarpējo attiecību ar citiem izpausmes kombinācija. Garīga rakstura traucējumi ietver: depresiju, bipolāros traucējumus, šizofrēniju un citas psihozes, demenci un attīstības traucējumus, ieskaitot autismu.

Šī raksta mērķis ir sniegt ieskaitu par to, kāpēc fizioterapija ir svarīga komponente garīgās veselības ārstēšanas un rehabilitācijas procesā. Kā fizioterapeits var palīdzēt pacientam, lai uzlabotu dzīves kvalitāti?


Fizioterapeiti ir iesaistīti garīgās veselības profilaksē un veicināšanā. Speciālistu pienākums ir informēt personas par garīgās veselības nozīmi, novērst maldīgus priekšstatus par garīgajām slimībām un vajadzības gadījumā novirzīt pacientu pie atbilstoša speciālista.

Kā fizioterapeits var palīdzēt ? 

Sāpju mazināšana

Sāpes var būt gan fiziska, gan garīga slodze. Hroniskas sāpes var veicināt depresijas un trauksmes attīstīšanos. Izmantojot fizioterapijā pielietotās metodes, iespējams palīdzēt pacientam mazināt, tolerēt vai atbrīvoties no sāpēm, ja tās ir saistītas ar kādu muskuloskeletālās sistēmas disfunkciju. Atbrīvojoties no sāpēm samazinās arī pretsāpju medikamentu lietošanas biežums.

Fizisko aktivitāšu palielināšana un integrēšana ikdienā

Ir pierādīts, ka fiziskās aktivitātes samazina depresijas un trauksmes simptomus. Pacientiem ir iespēja vingrot regulāri pie fizioterapeita, vai saņemt individuāli izstrādātu vingrojumu programmu. Uzlabojot sava ķermeņa pašsajūtu un palielinot fiziskās aktivitātes, uzlabojas emocionālais stāvoklis, tiek veicināta pacienta labklājība un mazināts blakus saslimšanu risks. Veicot piemērotas fiziskās aktivitātes, pacienti gūst pārliecību par savām spējām un labāk izprot savu ķermeni. Uzlabojas izturība un paaugstinās enerģijas līmenis.

Pašapziņas uzlabošana

Cilvēki ar mentāliem traucējumiem var justies nepārliecināti un neapmierināti par savu ārējo tēlu. Fizioterapeiti var palīdzēt uzlabot fizisko formu, tādējādi, ļaujot pacientam atjaunot kontroli pār savu ķermeni. Tas var veicināt pašapziņas  uzlabošanos. Fizioterapeits motivē pacientu, lai tas sasniegtu labākos iespējamos rezultātus, progress un fizisko spēju uzlabošanās motivē pacientu ne tikai treniņos, bet arī ikdienas aktivitāšu laikā un mudina dzīvot veselīgāk.

Neatkarības veicināšana

Fizioterapeiti var stādāt ar dažādām garīgajām saslimšanām, kas samazina cilvēka iespēju būt neatkarīgam, piemēra, šizofrēnija, bipolārie traucējumi. Uzlabojot fizisko formu var paaugstināt to aktivitāšu līmeni, ko pacients spēj veikt patstāvīgi. 

Sirds un asinsvadu, slimību riska mazināšana

Cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām ir palielināts risks saslimt ar sirds/asinsvadu sistēmas slimībām, jo bieži ir traucēts stresa reakcijas mehānisms un nereti mentālās saslimšanas veicina izolēšanos no sabiedrības, mazkustīgāku dzīvesveidu, kā rezultātā samazinoties fizisko aktivitāšu daudzumam, palielinās sirds un asinsvadu sistēmas slimību risks.

Aptaukošanās riska mazināšana

Vairākām psihiatriskajām zālēm kā blakusparādība ir svara pieaugums, tostarp, dažiem antidepresantiem, garastāvokļa stabilizatoriem un antipsihotiskajiem līdzekļiem. Svara pieaugumu iespējams kontrolēt, iekļaujot ikdienā, atbilstošu fizisko aktivitāšu daudzumu un intensitāti.

Miega kvalitātes uzlabošana

Vingrošana mazina trauksmes un depresijas simptomus. Šie simptomi, tostarp, nomācošas domas, satraukums un stress var traucēt iemigt. Fiziskās aktivitātes var mazināt šos simptomus, jo, izdaloties endorfīniem, kas palīdz regulēt miega fāzes, tiek pozitīvi ietekmēta miega kvalitāte.

Pozitīvi ietekmē metabolismu un mazina diabēta attīstīšanās risku

Garīgās veselības traucējumi var veicināt kaitīgāku dzīvesveidu. Ar to domājot, neveselīgu ēšanas paradumus, samazinātas fiziskās aktivitātes, smēķēšanu, svaru pieaugumu u.c. Šie paradumi var negatīvi ietekmēt metabolismu un cilvēkiem ar šādu dzīves stilu ir lielāks risks saslimt ar cukura diabētu. Kontrolētas fiziskās aktivitātes ļauj kontrolēt svara pieaugumu.

Socializēšanās

Vingrojot pie fizioterapeita, ne tikai speciālists veicina ikdienišķu socializēšanos, bet arī apkārtējie cilvēki, piemēram, grupu vingrošanas laikā. Socializācijai un draudzīgai atbalsta sistēmai ir liela ietekme uz psiholoģisku problēmu, piemēram, trauksmes un depresijas pārvarēšanu. Socializēšanās ir svarīga ikdienas sastāvdaļa. Gan terapeits, gan aktivitāšu domubiedri spēj palīdzēt nodrošināt šo funkciju.

Kritienu riska samazināšana

Ikdienā veicot līdzsvara un spēka vingrojumus pacientiem, īpaši gados, ievērojami samazinās kritienu un traumu risks.

2021. gadā veiktajā pētījumā tika pierādīts, ka gan aerobai slodzei, gan pretestības vingrinājumiem ir daudzsološi rezultāti, ja tie tiek iekļauti pacienta rehabilitācijā, jo īpaši pacientiem ar trauksmi un depresiju. 

Jaunākie pētījumi liecina, ka augstas līdz vidējas slodzes intensitāte ikdienā, var tikt izmantota akūta/hroniska stresa, depresijas, trauksmes mazināšanas terapijā vispārējā populācijā. Šis pētījums atklāja, ka vingrošana un pastaigas ir visefektīvākie un visbiežāk izmantotie veidi, kas pielietoti psiholoģisku traucējumu ārstēšanā. 

Fizioterapija spēj uzlabot ne tikai pacienta fizisko performanci, bet pozitīvi ietekmēt pacienta garīgo veselības stāvokli. Ar fizioterapijas metodēm iespējams mazināt sāpes, veicināt fizisko aktivitāšu līmeni, paaugstināt pašapziņu un veicināt pacienta spēju ilgāk palikt neatkarīgam vai būt neatkarīgākam savās ikdienas aktivitātēs. Ir svarīgi saprast gan topošajam pacientam, gan fizioterapeitam, ka starp veselu ķermeni un veselu prātu ir vērā ņemama saistība.

Pieteikties pie fizioterapeita uz konsultāciju, nodarbību vai ārstniecisko masāžu var šeit: 

Pieteikties vizītei
IERADUMI un kā tos mainīt?
2025. gada 21. janvāris
Fizioterapija tā pat kā cita veida fiziskās aktivitātes sasniedz savu potenciālu tikai tad, kad tiek veikta ilgtermiņā. Bet kā sevi motivēt atrast laiku ikdienā, lai parūpētos par pašu svarīgāko kas mums ir - mūsu veselību?
JAUNUMS FIZIOCENTRS SKANSTES FILIĀLĒ – PILATES
2025. gada 15. janvāris
Sākot ar 2025. gada 21.janvāri Fiziocentrs klīnikā tiek piedāvātas pilašu nodarbības sertificēta fizioterapeites ALISES KOPŠTĀLES vadībā. Pieteikties var zvanot pa tālruni 25445536 (arī whatsup).
ILIOTIBIĀLĀS saites sindroms
2024. gada 6. novembris
Ja esi basketbolists, riteņbraucējs, hokejists vai skrējējs, esi starp cilvēkiem, kuri biežāk sastopas ar iliotibiālas saites radītām sāpēm. Tomēr, ne tikai konkrēta sporta veida entuziasti saskaras ar šo sindromu, ar to dzīves laikā var saskarties ikviens.
2024. gada 23. oktobris
Ja ikdienā Jūs piemeklē punktveida asa duroša vai velkoša sāpe, ko gribās spaidīt un staipīt - iespējams tas ir mūsu slavenais trigerpunkts. Uz jautājumu – kādēļ šādi trigerpunkti rodas un kā tos likvidēt – apskatīsim mūsu jaunākajā rakstā.
Kā ārstē funkcionālo skoliozi
2024. gada 7. oktobris
SITUĀCIJA: Jaunā māmiņa ierodas uz konsultāciju pie fizioterapeita sakarā ar sāpēm mugurā, izteikti kreisajā pusē. ... Diagnoze: Funkcionālā skolioze.
Sāpes pleca locītavā un biežākās traumas
2024. gada 7. augusts
Locītavas anatomiskās uzbūves dēļ, plecam ir iespējams veikt kustības 180 grādu rādiusā, bet šim plašajam kustību apjomam ir arī sava ēnas puse. Ikdienā mēs ar pleca palīdzību izpildām visparastākās kustības ar biežu atkārtojumu skaitu.
2024. gada 11. jūnijs
Dažkārt ir situācija, kad nav vienots viedoklis no ārstu puses vai pie konkrētās problēmas veikt operāciju vai ārstēt ar vingrojumu palīdzību. Fizioterapeits šādos gadījumos vienmēr ieteiks sākt ar vingrošanu. 
2024. gada 22. maijs
VIENS NO BIEŽĀK UZDOTAJIEM JAUTĀJUMIEM NO VECĀKIEM VIZĪTES LAIKĀ IR : “VAI MANAM BĒRNAM IR PLAKANAS PĒDAS UN KO MUMS DARĪT?”
2024. gada 21. maijs
Vai zini, kas ir diafragma un kādas ir tās funkcijas? Domājams, lielākā daļa ir dzirdējusi par šo muskuli, vai diafragmālo elpošanu, piemēram, kādā jogas vai elpošanas nodarbībā. Bet cik daudz zinām par šo muskuli un vai nebūtu vērtīgi iegūt papildus informāciju par svarīgāko elpošanas muskuli? Šajā rakstā centīsimies sniegt nelielu ieskatu par sekojošiem jautājumiem: 
skolioze
2024. gada 22. aprīlis
Skolioze var aktīvi attīsties bērnībā un pusaudža gados, bet, apstājoties augšanai, skoliozes izraisītā deformācija vairs strauji neprogresē. Neārstēta skolioze ar laiku var radīt pastāvīgas muguras sāpes kā arī elpošanas un sirdsdarbības traucējumus.
Vairāk ziņu
Share by: