Kā vēsta sens teiciens: „Veselā miesā - vesels gars” Fizioterapija ir profesija veselības aprūpes sistēmā, kuras mērķis ir palīdzēt saglabāt, atgūt vai uzlabot mūsu fiziskās spējas un kopumā uzlabot dzīves kvalitāti. Tāpat, ir pierādīts, ka fizioterapija var sniegt pozitīvu efektu, ietekmējot arī mūsu garīgo veselību!
Tēmas, kas saistītas ar garīgo veselību, sabiedrībā izpelnās arvien lielāku interesi. Dažādas organizācijas, kas tieši saistītas ar garīgo veselību, nodarbojas ar personu garīgās veselības problēmu un traucējumi profilaksi, ārstēšanu un rehabilitāciju. Fizioterapijas metodes ne vienmēr tika uzskatītas par gana nozīmīgām šo pacientu ārstēšanā. Šīs profesijas pievienotā vērtība pacientiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem var būt neskaidra. Laikam ejot uz priekšu un, zināšanu apjomam palielinoties, fizioterapija ir atdzīta par nozīmīgu profesiju garīgās veselības aprūpē, un šajā profesijā strādājošie var izmantot plašu fizioterapeitisko metožu klāstu (fiziskās aktivitātes, relaksācijas metodes, ķermeņa kustību apzināšanās, elpošanas tehnikas u.c.), kas var veicināt labklājības stāvokli pacientiem ar mentāliem traucējumiem. Aktivitāšu laikā pacients apgūst un uzlabo psihomotorās, sensomotorās, kognitīvas un emocionālās uztveres prasmes. Iepriekš minētās pieejas ir vērstas uz simptomu mazināšanu, pašapziņas paaugstināšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu, kas sasaucas ar garīgās rehabilitācijas programmas mērķiem.
Garīga rakstura traucējumi ir psihiska saslimšana vai garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā. Tos parasti raksturo anormālu domu, uztveres, emociju, uzvedības un cilvēku savstarpējo attiecību ar citiem izpausmes kombinācija. Garīga rakstura traucējumi ietver: depresiju, bipolāros traucējumus, šizofrēniju un citas psihozes, demenci un attīstības traucējumus, ieskaitot autismu.
Šī raksta mērķis ir sniegt ieskaitu par to, kāpēc fizioterapija ir svarīga komponente garīgās veselības ārstēšanas un rehabilitācijas procesā. Kā fizioterapeits var palīdzēt pacientam, lai uzlabotu dzīves kvalitāti?
Fizioterapeiti ir iesaistīti garīgās veselības profilaksē un veicināšanā. Speciālistu pienākums ir informēt personas par garīgās veselības nozīmi, novērst maldīgus priekšstatus par garīgajām slimībām un vajadzības gadījumā novirzīt pacientu pie atbilstoša speciālista.
Sāpju mazināšana
Sāpes var būt gan fiziska, gan garīga slodze. Hroniskas sāpes var veicināt depresijas un trauksmes attīstīšanos. Izmantojot fizioterapijā pielietotās metodes, iespējams palīdzēt pacientam mazināt, tolerēt vai atbrīvoties no sāpēm, ja tās ir saistītas ar kādu muskuloskeletālās sistēmas disfunkciju. Atbrīvojoties no sāpēm samazinās arī pretsāpju medikamentu lietošanas biežums.
Fizisko aktivitāšu palielināšana un integrēšana ikdienā
Ir pierādīts, ka fiziskās aktivitātes samazina depresijas un trauksmes simptomus. Pacientiem ir iespēja vingrot regulāri pie fizioterapeita, vai saņemt individuāli izstrādātu vingrojumu programmu. Uzlabojot sava ķermeņa pašsajūtu un palielinot fiziskās aktivitātes, uzlabojas emocionālais stāvoklis, tiek veicināta pacienta labklājība un mazināts blakus saslimšanu risks. Veicot piemērotas fiziskās aktivitātes, pacienti gūst pārliecību par savām spējām un labāk izprot savu ķermeni. Uzlabojas izturība un paaugstinās enerģijas līmenis.
Pašapziņas uzlabošana
Cilvēki ar mentāliem traucējumiem var justies nepārliecināti un neapmierināti par savu ārējo tēlu. Fizioterapeiti var palīdzēt uzlabot fizisko formu, tādējādi, ļaujot pacientam atjaunot kontroli pār savu ķermeni. Tas var veicināt pašapziņas uzlabošanos. Fizioterapeits motivē pacientu, lai tas sasniegtu labākos iespējamos rezultātus, progress un fizisko spēju uzlabošanās motivē pacientu ne tikai treniņos, bet arī ikdienas aktivitāšu laikā un mudina dzīvot veselīgāk.
Neatkarības veicināšana
Fizioterapeiti var stādāt ar dažādām garīgajām saslimšanām, kas samazina cilvēka iespēju būt neatkarīgam, piemēra, šizofrēnija, bipolārie traucējumi. Uzlabojot fizisko formu var paaugstināt to aktivitāšu līmeni, ko pacients spēj veikt patstāvīgi.
Sirds un asinsvadu, slimību riska mazināšana
Cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām ir palielināts risks saslimt ar sirds/asinsvadu sistēmas slimībām, jo bieži ir traucēts stresa reakcijas mehānisms un nereti mentālās saslimšanas veicina izolēšanos no sabiedrības, mazkustīgāku dzīvesveidu, kā rezultātā samazinoties fizisko aktivitāšu daudzumam, palielinās sirds un asinsvadu sistēmas slimību risks.
Aptaukošanās riska mazināšana
Vairākām psihiatriskajām zālēm kā blakusparādība ir svara pieaugums, tostarp, dažiem antidepresantiem, garastāvokļa stabilizatoriem un antipsihotiskajiem līdzekļiem. Svara pieaugumu iespējams kontrolēt, iekļaujot ikdienā, atbilstošu fizisko aktivitāšu daudzumu un intensitāti.
Miega kvalitātes uzlabošana
Vingrošana mazina trauksmes un depresijas simptomus. Šie simptomi, tostarp, nomācošas domas, satraukums un stress var traucēt iemigt. Fiziskās aktivitātes var mazināt šos simptomus, jo, izdaloties endorfīniem, kas palīdz regulēt miega fāzes, tiek pozitīvi ietekmēta miega kvalitāte.
Pozitīvi ietekmē metabolismu un mazina diabēta attīstīšanās risku
Garīgās veselības traucējumi var veicināt kaitīgāku dzīvesveidu. Ar to domājot, neveselīgu ēšanas paradumus, samazinātas fiziskās aktivitātes, smēķēšanu, svaru pieaugumu u.c. Šie paradumi var negatīvi ietekmēt metabolismu un cilvēkiem ar šādu dzīves stilu ir lielāks risks saslimt ar cukura diabētu. Kontrolētas fiziskās aktivitātes ļauj kontrolēt svara pieaugumu.
Socializēšanās
Vingrojot pie fizioterapeita, ne tikai speciālists veicina ikdienišķu socializēšanos, bet arī apkārtējie cilvēki, piemēram, grupu vingrošanas laikā. Socializācijai un draudzīgai atbalsta sistēmai ir liela ietekme uz psiholoģisku problēmu, piemēram, trauksmes un depresijas pārvarēšanu. Socializēšanās ir svarīga ikdienas sastāvdaļa. Gan terapeits, gan aktivitāšu domubiedri spēj palīdzēt nodrošināt šo funkciju.
Kritienu riska samazināšana
Ikdienā veicot līdzsvara un spēka vingrojumus pacientiem, īpaši gados, ievērojami samazinās kritienu un traumu risks.
2021. gadā veiktajā pētījumā tika pierādīts, ka gan aerobai slodzei, gan pretestības vingrinājumiem ir daudzsološi rezultāti, ja tie tiek iekļauti pacienta rehabilitācijā, jo īpaši pacientiem ar trauksmi un depresiju.
Jaunākie pētījumi liecina, ka augstas līdz vidējas slodzes intensitāte ikdienā, var tikt izmantota akūta/hroniska stresa, depresijas, trauksmes mazināšanas terapijā vispārējā populācijā. Šis pētījums atklāja, ka vingrošana un pastaigas ir visefektīvākie un visbiežāk izmantotie veidi, kas pielietoti psiholoģisku traucējumu ārstēšanā.
Fizioterapija spēj uzlabot ne tikai pacienta fizisko performanci, bet pozitīvi ietekmēt pacienta garīgo veselības stāvokli. Ar fizioterapijas metodēm iespējams mazināt sāpes, veicināt fizisko aktivitāšu līmeni, paaugstināt pašapziņu un veicināt pacienta spēju ilgāk palikt neatkarīgam vai būt neatkarīgākam savās ikdienas aktivitātēs. Ir svarīgi saprast gan topošajam pacientam, gan fizioterapeitam, ka starp veselu ķermeni un veselu prātu ir vērā ņemama saistība.
Pieteikties pie fizioterapeita uz konsultāciju, nodarbību vai ārstniecisko masāžu var šeit:
Adrese: Skanstes iela 25, Rīga
Darba laiks
Darbdienās: 8.00–20.00
Sestdiena: brīvs
Svētdiena: brīvs
Adrese: Bruņinieku iela 49 k-2, Rīga
Darba laiks
Darbdienās: 7.30–20.00
Sestdiena: brīvs
Svētdiena: brīvs
Ārstniecības iestādes reģistrācijas kods 0100-01357
Ārstniecības iestāde nodrošina vides pieejamību pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr. 60, Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām.