VINGROT VAI OPERĒT?

2024. gada 11. jūnijs

Dažkārt ir situācija, kad nav vienots viedoklis no ārstu puses vai pie konkrētās problēmas veikt operāciju vai ārstēt ar vingrojumu palīdzību.


Fizioterapeits šādos gadījumos vienmēr ieteiks sākt ar vingrošanu. 

Kādi ir ieguvumi izvēloties vingrot?

“Ja vingrošana nedos vēlamo rezultātu, vienmēr paliek otrs variants – operēt. Un ar spēcīgiem muskuļiem pēcoperācijas periods ir vieglāks un ātrāks”, tā uzskata Fiziocentrs Skanste pieredzējusī speciāliste Līga Krauklīte. 

“Operācija tomēr ir kā jauna trauma locītavai. Un ne vienmēr arī operācija dod vēlamos rezultātus. Un šādos gadījumos nākamā izvēle būs vingrošana.”

Vingrošanas laikā mērķtiecīgi tiek trenēts muskuļu spēks ap bojāto locītavu. Muskuļi ir galvenie audi ķermenī, kuri absorbē slodzi. Ja muskuļi nav pietiekami spēcīgi, tad slodzi absorbē locītava, kas rada sāpes un ilgtermiņā locītavas bojājumus. Ja pirms operācijas būs labi uztrenēti muskuļi, tie efektīvāk pasargās arī operēto vietu.

Muskuļi ir arī atbildīgi par labu asinsriti un limfas atteci organismā. Muskuļiem saraujoties, tiek veicināta asins un limfas plūsma. Tādēļ arī pirms operācijām ir svarīgi uztrenēt labi funkcionējošus muskuļus, kuri operēto vietu kārtīgi apgādās ar nepieciešamajām barības vielām un aizvadīs bojātos audus.

Dažkārt klienti domā – es jau tā daudz kustos un staigāju, tāpat sāp, kā gan tur var palīdzēt vingrošana. Muskulis spēj strādāt trīs režīmos – noturot nemainīgu pozīciju, saraujoties un iestiepjoties. Trenējot muskuli noteiktā diapazonā un noteiktā leņķī, tiek attīstīts maksimālais muskuļu spēks, netraumējot locītavu. Uztrenējot muskuli izolēti, tas ļaus muskulim efektīvāk strādāt sarežģītākā kustībā kā iešana, skriešana vai pietupieni.

“Artrīts ir viens no piemēriem, kuru šobrīd ļoti labi rehabilitē bez operācijas. Strādājot ar svariem uz muskuļa spēka attīstību, tiek atslogotas locītavas, kas uzlabo ikdienas kustību kvalitāti un samazina sāpes. Uzlabojot muskuļu tonusu, efekts no vingrošanas jau ir jūtams pēc pirmajām reizēm, bet lai rezultāts būtu ilgnoturīgs, ir jārēķinās ar 2-3 mēnešiem regulāras vingrošanas 2x nedēļā” tā uzskata sertificēta fizioterapeite Līga Krauklīte. 

Kad noteikti ir nepieciešama pirmsoperācijas rehabilitācija?

Tūska un samazināts kustību apjoms locītavā. Jo lielāka tūska un mazāks kustību apjoms locītava, jo ilgāks būs dzīšanas laiks pēc operācijas un grūtāk atgūt locītavas pilnu funkciju. 

Cik ilgi gaidīt pēc operācijas?

Jo ātrāk sāk, jo labāk – tomēr vadoties pēc operējošā ārsta rekomendācijām. Vidēji pēc 2 nedēļām, kad ir beidzies dzīšanas periods. Bet arī dzīšanas periodā fizioterapeits var sniegt padomus kā labāk atbalstīt un veicināt dzīšanu. Jo ilgāk tiek atlikta vingrošana pēc operācijas, jo lielāks ir muskuļu spēka zudums un grūtāka rehabilitācija. 

Ja neesi pārliecināts, kas tieši Tev ir nepieciešams vai kad uzsākt rehabilitāciju, sazinies ar mums un mēs palīdzēsim rast atbildi. Piesakies uz konsultāciju pie kāda no Fiziocentrs speciālistiem jau šodien:

Pieteikties vizītei

Raksta autors: Sertificēta Fizioterapeite Līga Krauklīte

Saistītie raksti: https://www.fiziocentrs.lv/kapec-apmeklet-fizioterapeitu-pirms-planveida-operacijas

#ParNepārtrauktuKustību

Kas ir perimenopauze un vai fizioterapija var palīdzēt?
2025. gada 14. aprīlis
Perimenopauze ir periods pirms menopauzes iestāšanās, un katrai sievietei šī perioda garums var atšķirties. Lielākoties izmaiņas sākas ap 40 gadu vecumu, bet retāk — jau pēc 35 gadiem.
IERADUMI un kā tos mainīt?
2025. gada 21. janvāris
Fizioterapija tā pat kā cita veida fiziskās aktivitātes sasniedz savu potenciālu tikai tad, kad tiek veikta ilgtermiņā. Bet kā sevi motivēt atrast laiku ikdienā, lai parūpētos par pašu svarīgāko kas mums ir - mūsu veselību?
ILIOTIBIĀLĀS saites sindroms
2024. gada 6. novembris
Ja esi basketbolists, riteņbraucējs, hokejists vai skrējējs, esi starp cilvēkiem, kuri biežāk sastopas ar iliotibiālas saites radītām sāpēm. Tomēr, ne tikai konkrēta sporta veida entuziasti saskaras ar šo sindromu, ar to dzīves laikā var saskarties ikviens.
2024. gada 23. oktobris
Ja ikdienā Jūs piemeklē punktveida asa duroša vai velkoša sāpe, ko gribās spaidīt un staipīt - iespējams tas ir mūsu slavenais trigerpunkts. Uz jautājumu – kādēļ šādi trigerpunkti rodas un kā tos likvidēt – apskatīsim mūsu jaunākajā rakstā.
Kā ārstē funkcionālo skoliozi
2024. gada 7. oktobris
SITUĀCIJA: Jaunā māmiņa ierodas uz konsultāciju pie fizioterapeita sakarā ar sāpēm mugurā, izteikti kreisajā pusē. ... Diagnoze: Funkcionālā skolioze.
Sāpes pleca locītavā un biežākās traumas
2024. gada 7. augusts
Locītavas anatomiskās uzbūves dēļ, plecam ir iespējams veikt kustības 180 grādu rādiusā, bet šim plašajam kustību apjomam ir arī sava ēnas puse. Ikdienā mēs ar pleca palīdzību izpildām visparastākās kustības ar biežu atkārtojumu skaitu.
2024. gada 22. maijs
VIENS NO BIEŽĀK UZDOTAJIEM JAUTĀJUMIEM NO VECĀKIEM VIZĪTES LAIKĀ IR : “VAI MANAM BĒRNAM IR PLAKANAS PĒDAS UN KO MUMS DARĪT?”
2024. gada 21. maijs
Vai zini, kas ir diafragma un kādas ir tās funkcijas? Domājams, lielākā daļa ir dzirdējusi par šo muskuli, vai diafragmālo elpošanu, piemēram, kādā jogas vai elpošanas nodarbībā. Bet cik daudz zinām par šo muskuli un vai nebūtu vērtīgi iegūt papildus informāciju par svarīgāko elpošanas muskuli? Šajā rakstā centīsimies sniegt nelielu ieskatu par sekojošiem jautājumiem: 
skolioze
2024. gada 22. aprīlis
Skolioze var aktīvi attīsties bērnībā un pusaudža gados, bet, apstājoties augšanai, skoliozes izraisītā deformācija vairs strauji neprogresē. Neārstēta skolioze ar laiku var radīt pastāvīgas muguras sāpes kā arī elpošanas un sirdsdarbības traucējumus.
2024. gada 16. aprīlis
Sporta aktivitātes ir nepieciešamas gan fiziskās, gan mentālās veselības uzlabošanai, bet bieži vien treniņu uzsākšanu kavē motivācijas trūkums un neziņa par treniņu būtību. Tieši tādēļ mūsdienās aizvien lielāku popularitāti gūst grupu treniņi, kuros ir iespēja gūt nepieciešamās zināšanas, motivāciju un labi pavadīt laiku, bet kā zināt vai grupu nodarbības ir priekš tevis? 
Vairāk ziņu