Vai zināji, ka plecs ir viskustīgākā locītava mūsu ķermenī?

Locītavas anatomiskās uzbūves dēļ, plecam ir iespējams veikt kustības 180 grādu rādiusā, bet šim plašajam kustību apjomam ir arī sava ēnas puse. Ikdienā mēs ar pleca palīdzību izpildām visparastākās kustības ar biežu atkārtojumu skaitu. Kā piemēram, drošības siksnu uzlikšana automašīnā, somas novietošana/paņemšana no aizmugurējā mašīnas sēdekļa, apģērbšanās, noģērbšanās utt. Bez kvalitatīvām un nesāpīgām kustībām pleca locītavā ikdienu ir grūti iztēloties un ja tā ir traumēta - ierobežoto aktivitāšu apjomu nav iespējams pat uzskaitīt! 

MAZLIET NO ANATOMIJAS

Plecs sastāv no augšdelma kaula, lāpstiņas un atslēgas kaula. Kopumā tajā kopā ir četras locītavas. Pleca locītavu jeb glenohumerālo locītavu veido augšdelma kaula noapaļots gals, kurš piekļaujas lāpstiņas kaulam, gandrīz plakanai virsmai. Pleca locītavu ieskauj muskuļi un saites. Papildus funkcijas nodrošina locītavas somiņas un kapsula. Šīs dažādās mīksto audu grupas nodrošina pleca kustības un stabilitāti to laikā.

Lai saglabātu pleca locītavu veselu un  mikrotrauma nepārvērstos par nopietnu bojājumu, ir noderīgi zināt, kā atpazīt biežākās pleca locītavas saslimšanas un kā rīkoties situācijā, kad ir aizdomas par  traumu.

APSKATĪSIM BIEŽĀKĀS TRAUMAS UN PLECA SĀPJU IEMESLUS.

Pleca locītavas nestabilitāte visbiežāk sastopama jauniešu un sportistu vidū. Šāda situācija attīstās, kad muskuļi un saites, kas nodrošina pleca locītavas stabilitāti, aktivitāšu laikā tiek iestiepti pāri to normas robežām. Šāda trauma var notikt pēkšņi un attīstīties ilgstošā laika posmā. Traumas brīdī parādās lielas sāpes un nav iespējams bez sāpēm pakustināt roku. Bieži rodas nepieciešamība pēc neatliekamās palīdzības. Pēc traumas pleca locītavā ir novērojams pietūkums, sāpes kustību laikā un ierobežots kustību apjoms. Pēc šādas traumas, audi zaudē savu elastību un nevar nodrošināt stabilitāti locītavā gan pie augstākas intensitātes kustībām, gan ikdienas darbību laikā. Trauma var izraisīt sāpes, kas parādās ātri vai pakāpeniski, radīt sajūtu, ka plecs ir „vaļīgs”. Laika gaitā var attīstīties vājums augšējā ekstremitātē un sāpes kustību laikā.

Kāpēc ir svarīgi laicīgi atpazīt šo traumu?

Ja saites, kas stabilizē pleca locītavu ir traumētas, dislokācija var notikt veicot gan augstas intensitātes kustības, gan visikdienišķāko aktivitāšu laikā, piemēram, sniedzoties pēc priekšmeta, kurš atrodas mašīnas aizmugurējā sēdeklī. Ja plecs ir bijis dislocēts, pastāv lielāks risks, ka trauma atkārtosies. Vairākkārtēja pleca locītavas dislokācija rada risku nākotnē neatgriezeniski traumēt pleca locītavu un pieaug arī neirovaskulāru bojājumu risks.

Rotatoru aproces bojājumi. Rotatoru aproce jeb manšete sastāv no 4 muskuļiem un to cīpslu kompleksa. To uzdevumus ir nodrošināt pleca locītavas stabilitāti kustību laikā. Muskuļi savstarpēji sadarbojoties centrē augšdelma kaula galviņu, lai kustību laikā tā atrastos vajadzīgajā pozīcijā. Rotatoru manšetes bojājums var attīstīties pēkšņi, piemēram, pēc traumas, kuras laikā krītot tiek izstiepta roka pret zemi un pleca locītava saņem kritiena triecienu. Laika gaitā novecojot un kļūstot mazkustīgākiem cīpslas kļūst neizturīgākas un ilgstošā laika periodā, bez traumas incidenta var iekaist un plīst kāda no rotatoru aproces muskuļu cīpslām. Pazīmes, kas liecina par rotatoru manšetes bojājumu pirmajā brīdī ir asas sāpes un dāžkārt nespēja pakustināt roku. Pēc divām nedēļām parasti parādās nelieli uzlabojumi, kustību apjoms uzlabojas un ir iespējams veikt nelielas amplitūdas kustības. Tomēr, turpmākā mēneša laikā parādās nakts sāpes un vājums traumētajā plecā.

Kāpēc ir svarīgi atpazīt šo traumu?

Neārstēts rotatoru manšetes bojājums var veicināt bojāto cīpslu turpmāku traumēšanos, kā rezultātā cīpslas var plīst un kustību apjoms pleca locītavā krasi samazināties. Disbalanss starp rotatoru manšetes muskuļiem un veselo cīpslu pārslodze, var attīstīt cīplsu iekaisumu un radīt muskuļu sāpes.

Iesaldēto plecu jeb adhezīvo kapsulītu raksturo ierobežotas un sāpīgas kustības pleca locītavā, īpaši virs 90 grādu leņķa. Iemels ne vienmēr ir skaidrs. Lai diagnosticētu, šo saslimšanu nepieciešams veikt izmeklējumus, kas ļautu izslēgt citu struktūru bojājumus pleca locītavā. Ārstēšana visbiežāk iekļauj fizioterapiju un pretiekaisuma medikamentus. Ķirurģiska iejaukšanās nav nepieciešama, ja vien ilgstošā laika periodā iepriekš minētās terapijas metodes nesniedz rezultātus.

Kāpēc ir svarīgi laicīgi rīkoties?

Diagnosticējot problēmu tiek izrakstīti nepieciešamie medikamenti, kas mazina sāpes, iekaisumu un paātrina atlabšanas procesu. Ilgstoša kustību trūkuma dēļ, muskuļi zaudē masu un locītavas kapsula elastību, tādēļ kustību apjoms laika gaitā pasliktinās arvien vairāk. Cilvēkiem, kas izvēlas neveikt rehabilitāciju ar šo problēmu var nākties sadzīvot pat vairāk kā divus gadus, līdz novērojami uzlabojumi. 

Pleca locītavas bursīts ir locītavas somiņas iekaisums, kā rezultātā locītavas somiņa pietūkst un pleca locītavā samazinās telpa, kurā brīvi var kustēties visas tur esošās struktūras. Parādās sāpes un kustību ierobežojums plecā, iespējams novērot izteiktu siltuma sajūtu pleca locītavā.  

Kāpēc ir svarīgi rīkoties?

Neārstēts bursīts var izraisīt pastāvīgu locītavas somiņas sabiezējumu, kas var attīstīties par hronisku iekaisumu ar tam līdzi sekojošām nemitīgām sāpēm, gan kustību laikā, gan miera stāvoklī. Tas var traucēt nakts miegam un citām ikdienišķām aktivitātēm.

FIZIOTERAPEITU IETEIKUMI PROFILAKSEI

Lai nodrošinātu savu plecu veselību mudinām parūpēties par saviem pleciem jau pirms ir radušās sūdzības. Profilaktiski veicot spēka un mobilitātes vingrojumus plecu daļā, jūs:

• mazināt traumu riksu plecu locītavā
• mazināt slogu uz citām struktūrām pleca locītavā
• uzlabojat stāju
• mazināt saspringumu sprandas daļā. 



Nākotnē tas Jums palīdzēs izvairīties no sāpēm un kustību ierobežojumiem pleca locītavā.

Kā rīkoties, ja ir aizdomas par traumu?

Ja trauma radusies pēkšņi, kādas aktivitātes vai, piemēram, kritiena brīdī un sāpes ir spēcīgas, nav iespējams pakustināt roku, jāvēršas pēc palīdzības traumu punktā un jāseko turpmākajām rekomendācijām. Ja trauma nav akūta, bet sāpes nepāriet un kustību ierobežojumus palielinās, jāmeklē palīdzība pie fizioterapeita vai traumatologa. Gadījumā, kad sūdzības ir nelielas, bet divu nedēļu laikā tās nepāriet, jāvēršas pēc palīdzības pie iepriekš minētajiem speciālistiem.

Secinājumi

Pleca locītavas kustības nodrošina sarežģīts anatomisku struktūru un mīksto audu kopums. Gadījumā, kad kāda no šīm struktūrām tiek traumēta, izmainās visa mehānisma kopējā darbība. Pirmais signāls, kas norāda uz struktūru bojājumu ir kustību ierobežojums, sāpes pleca locītavā kustību laikā. Nepievēršot uzmanību šiem simptomiem un izvēloties limitēt vai pilnībā izslēgt kustības pleca locītavā, lai mazinātu sāpes, attīstās kontraktūras, kas var nākotnē ietekmēt kustību apjoma atjaunošanos. Muskuļu masai samazinoties zūd spēks un ir apgrūtinātas jebkādas kustības ar roku. Ilgstoši pakļaujoties sāpju radītajiem ierobežojumiem rodas ar vien jauni kompensācijas mehānismi, kas var novest pat līdz neatliekamas operācijas nepieciešamībai. Tādēļ, ja ir bijusi pleca locītavas trauma, vai rodas sūdzības par sāpēm plecā, iesakām nekavēties un meklēt palīdzību pie sava fizioterapeita. Parūpējies par savu plecu jau šodien! Piesakies pie kāda no FIZIOCENTRS speciālistiem, lai noskaidrotu sava pleca sāpju iemeslus: