Kas ir pareiza stāja un kā tā var ietekmēt mūsu pašsajūtu?

2024. gada 14. februāris

Mūsdienu straujajā ikdienā pareizas stājas saglabāšana bieži vien paliek otrajā plānā. Tomēr, ir svarīgi atzīmēt, ka korekta stāja ietekmē cilvēka vispārējo veselību un labklājību. Šajā rakstā mēs iedziļināsimies, kas ir saprotams ar terminu “pareiza stāja”, uzsvērsim pozitīvos un negatīvos efektus, ko tā var atstāt uz dažādām mūsu ķermeņa sistēmām. Pastāstīsim - kā pašam iespējams uzlabot  pozu un stāju ikdienā, kādas ir iespējas, lai koriģētu stājas nepilnības un ar kādiem paņēmieniem to iespējams izdarīt.

Kas ir „pareiza” stāja/poza?

Stāja ir individuāla katram cilvēkam. Stāja atspoguļo kā ķermenis pielāgojas un mijiedarbojas dažādās situācijās. Ir izstrādāti „pareizas” stājas/pozu parametri, kuri noder kā atskaites punkti, lai izvērtētu katra cilvēka stāju vai pozu. Tomēr tas, kas ir piemērots vienam cilvēkam, varbūt nederēs otram. Izmantojot terminu pareiza vai korekta stāja, domājam par katra cilvēka individuālajām nepieciešamībām, ņemot vērā vispārpieņemtās normas, kas raksturo veselīgu un efektīvu stāvus stāvokli.

Normālas jeb pareizas stājas definīcija sevī ietver aktīvā kustību aparāta (t.i., šķērssvītrotās muskulatūras) un pasīvā kustību aparāta (t.i., skeleta) līdzsvarotu stāvokli, kas pasargā ķermeņa segmentus un locītavas no pārslodzes, mikrotraumu un deģeneratīvi distrofisku pārmaiņu rašanās, tā nodrošinot optimālu muskuļu darbu un maksimālu komfortu krūškurvja un vēdera dobuma orgāniem.

Stāvot pareizi ķermenis tiek noturēts attiecībā pret gravitāciju ar maksimāli nelielu slodzi uz atbalsta struktūrām, piemēram, muskuļiem un saitēm. Pareiza stāja ir svarīga, jo tā fokusē izlīdzinātu ķermeņa svaru uz pēdām, samazinot nogurumu muskuļos. Kad muskuļi strādā pareizi, tie palīdz saglabāt līdzsvaru, nodrošina optimālu kaulu un locītavu stāvokli un svara izlīdzināšanos, aizsargā muskuļus no pārslodzes tādējādi novēršot iespējamās muskuļu sāpes. Piemēram, stāvus stāvoklī, pārnesot savaru nedaudz uz pēdas priekšējo daļu tiek pārslogoti apakšstilbu mugurējās grupas muskuļi, kas laika gaitā var radīt sāpēs, kustību apjoma samazināšanos un iekaisumu ahileja cīpslā.

Stāvēšana

Stāvēšana ir vissarežģītākā pozīcija, kurā ilgtoši uzturēt pareizu pozu. Viss ķermenis atrodas neatbalstītā pozīcijā, katrai locītavai un muskulim jāstrādā attiecībā pret gravitācijas spēka ietekmi uz ķermeni. Cenšoties saglabāt pareizu stāju ņemiet vērā šādus ieteikumus:

  • Turiet galvu neitrālā pozīcijā. Tas nozīmē, ka galva nav noliekta uz priekšu vai atpakaļ un nav saliekta pa labi vai kreisi. Iedomājaties, ka zods tiek nolikts uz līdzenas platformas. Ja skatītos uz sevi no sāniem, korektas pozīcijas gadījumā ausu ļipiņas atrastos aptuveni vienā līmenī ar plecu locītavas vidusdaļu.
  • Plecus centieties turēt nedaudz atvilktus atpakaļ. Neļaujiet pleciem noapaļoties un noslīdēt uz priekšu, jo tas veicina ne tikai nepareizu plecu joslas novietojumu, bet arī ietekmē kakla uz galvas stāvokli.
  • Izvairieties no ceļu locītavu hiperekstenzijas, turiet tos atslābinātā stāvoklī.
  • Nostādiet pēdas plecu platumā un izvairieties no palielinātas pēdas rotācijas uz iekšu vai āru.

Ja ikdienā ilgstoši jāpavada laiks uz kājām un nav iespēja paņemt pārtraukumu, pamēģiniet pārvietot svaru no vienas kājas uz otru, vai no papēžiem uz pirkstgaliem. Nedaudz ielieciet ceļus vai novietojiet vienu kāju priekšā otrai. Veicot kādu no šīm darbībām, mainās iegurņa stāvoklis un atsevišķas struktūras uz laiku tiek atbrīvotas un var nedaudz atpūsties.

Sekas ilgstošam, neefektīvam stāvus stāvoklim

Stāja ne tikai ietekmē izskatu, bet arī var veicināt dažādu veselības problēmu attīstīšanos, kā rezultātā tiek negatīvi ietekmēta labsajūta un vispārējā veselība. Visbiežākais cēlonis nepareizas stājas attīstībai ir muskuļu vājums. Samazināts muskuļu spēks parasti ir rumpja muskuļos, muguras, iegurņa un sēžas daļas muskuļos, kas veicina nestabilitāti ķermenī. Nepareiza poza nereti atspoguļojas noapaļotos, uz priekšu vērstos plecos, uz priekšu izvirzītā kakla novietojumā, palielinātā jostas daļas lordozē. Nepareiza mugurkaula noslodze var attīstīt skrimšļu ātrāku nolietojumu, kas var izpausties kā muguras sāpes. Uz priekšu izvirzīts kakls un noapaļoti pleci, ilgstošā laika periodā, var veicināt hronisku galvassāpju rašanos. Gadu gaitā pārmērīga vai nelīdzsvarota slodze uz locītavām var izraisīt osteoartrīta agrīnu attīstīšanos. Ja muskuļiem ir jāizmanto palielināts spēks un jāpatērē vairāk enerģijas, lai noturētu ķermeni, tas veicina palielinātu stresu uz muskuļiem un cīpslām. Citi audi, piemēram, fascijas, nervi, asinsvadi un arī iekšēji orgāni, tiek ietekmēti ilgstoši atrodoties nepareizā pozīcijā. 

Nepareizas stājas simptomi:

  • Vispārējs nogurumus
  • Apgrūtināta elpošana
  • Sāpes plecu joslā un/vai kakla daļā
  • Ierobežots kustību apjoms
  • Muskuļu krampji
  • Saspringuma radītas galvassāpes
  • Muguras lejasdaļas sāpes
  • Roku tirpšana
  • Citas traumas, piemēram, augšējo ekstremitāšu locītavu sāpes, kas radušās vienveidīgas, atkārtotas slodzes rezultātā darba vidē.

Pozitīvie efekti korektam stāvus stāvoklim

Optimāla mugurkaula noslodze 

Korekta stāvus pozīcija, nodrošina pareizu mugurkaula noslodzi, saglabājot dabiskos mugurkaula izliekumus. Pareiza stāja palīdz vienmērīgi sadalīt svaru uz mugurkaulu, samazinot muskuloskeletālās sistēmas disfunkciju risku, piemēram, muguras sāpju attīstīšanos.

Elpošanas sistēmas darbība

Poza ietekmē mūsu elpošanas sistēmu. Pareiza stāvus un sēdus pozīcija veicina optimālu plaušu darbību, dziļāku ieelpu un izelpu, tādējādi uzlabojot ķermeņa skābekļa apgādi un paaugstinot enerģijas līmeni.

Gremošanas sistēmas darbība 

Sēžot vai stāvot korektā pozīcijā gremošanas sistēma darbojas efektīvāk. Pareiza pozīcija ļauj iekšējiem gremošanas orgāniem atrasties optimālā pozīcijā, nodrošinot vienmērīgu pārtikas kustību caur zarnām un samazinot tādu problēmu attīstīšanos kā skābes reflukss, vēdera pūšanās un aizcietējumi.

Muskuļu optimāla noslodze 

Mugurkaula un citu ķermeņa locītavu pareiza noslodze ir ļoti svarīga, lai muskuļi spētu optimāli darboties un netiktu, bez nepieciešambas, pārslogoti. Pareizi stāvot tiek vienmērīgi izlīdzināta gravitācijas spēka ietekemi uz mūsu ķermeni, samazinot pārslodzi konkrētiem muskuļiem. Tas var aizkavēt hronisku sāpju rašanos, muskuļu disbalansu un citu muskuloskeletālu problēma attīstību. Lai spētu ieņemt un noturēt pareizu pozu, liela nozīme ir dziļajiem muskuļiem, vēdera un muguras muskuļiem u.c. Uzturot un uzlabojot to muskuļu spēku, kas atbild par pozas noturēšanu iespējams uzlabot stāju.

Paaugstinās enerģijas līmenis 

Labas stājas saglabāšana ikdienā pozitīvi ietekmē mūsu enerģijas līmeni un psiholoģisko pašsajūtu. Pareiza poza ikdienā veicina labāku asinsriti, kas paaugstina enerģijas līmeni un kopējo vitalitāti.

Ko darīt, ja ir radušies kādi no iepriekš minētajiem simptomiem, vai ir aizdomas par stājas nepilnībām?

Dodies pie fizioterapeita, jo tas ir speciālists, kas strādā ar pacientu muskuloskeletālo sistēmu. Tā darbības virziens ir vērsts uz muskuļu, locītavu un citu mīksto audu funkciju uzlabošanu vai uzturēšanu. Fizioterapijas mērķis ir uzlabot pacienta dzīves kvalitāti, kā svarīgo instrumentu izmantojot pašu cilvēku, un tā iespēju robežās uzlabot kustību kvalitāti un samazinot diskomfortu.


Vēršoties  pie fizioterapeita pēc palīdzības, sakarā ar stājas nepilnībām, terapija tiek vērsta uz katra pacienta individuālajām nepieciešamībām un velmēm. Fizioterapeiti var nodrošināt sāpju un diskomforta mazinošu terapiju, palīdzot pacientam iegūt pareizu stāju. Terapijas mērķis ir nevis izveidot  pacientam jaunu stāju, bet uzlabot esošo, kas  rezultāta ļaus pacientam justies labi, ērti un veselīgi savā ķermenī.

Terapijā tiek iekļauta:

  • Posturālā stāvokļa novērtēšana un analizēšana (Izpratne par to, kas būtu jāuzlabo ir pirmais solis, stājas koriģēšanā. Fizioterapeiti ir apmācīti veikt visaptverošu stājas novērtēšanu un identificēt stājas nepilnības)
  • Kustību apjoma uzlabošana
  • Muskuļu spēka palielināšana
  • Mobilitātes uzlabošana
  • Manuālās terapijas metožu izmantošana (segmentu mobilizēšana var palīdzēt mazināt diskomfortu un uzlabot stabilitāti)
  • Ķermeņa apzināšanās veicināšana
  • Līdzsvara un propriorecepcijas uzlabošana
  • Individāla vingrošanas plāna sagatavošana
  • Ergonomisku padomu sniegšana (Darbstacijas iekārtojums, pielāgošana un  poza darba vidē)
  • Teipošana (teipošanu var izmantot, lai veicinātu pozas korekciju)


Ja vēlies pārliecināties par savu stājas “pareizību” un saņemt ieteikumus no speciālista, droši piesakies vizītei pie kāda no mūsu speciālistiem: 

Pieteikties vizītei
IERADUMI un kā tos mainīt?
2025. gada 21. janvāris
Fizioterapija tā pat kā cita veida fiziskās aktivitātes sasniedz savu potenciālu tikai tad, kad tiek veikta ilgtermiņā. Bet kā sevi motivēt atrast laiku ikdienā, lai parūpētos par pašu svarīgāko kas mums ir - mūsu veselību?
JAUNUMS FIZIOCENTRS SKANSTES FILIĀLĒ – PILATES
2025. gada 15. janvāris
Sākot ar 2025. gada 21.janvāri Fiziocentrs klīnikā tiek piedāvātas pilašu nodarbības sertificēta fizioterapeites ALISES KOPŠTĀLES vadībā. Pieteikties var zvanot pa tālruni 25445536 (arī whatsup).
ILIOTIBIĀLĀS saites sindroms
2024. gada 6. novembris
Ja esi basketbolists, riteņbraucējs, hokejists vai skrējējs, esi starp cilvēkiem, kuri biežāk sastopas ar iliotibiālas saites radītām sāpēm. Tomēr, ne tikai konkrēta sporta veida entuziasti saskaras ar šo sindromu, ar to dzīves laikā var saskarties ikviens.
2024. gada 23. oktobris
Ja ikdienā Jūs piemeklē punktveida asa duroša vai velkoša sāpe, ko gribās spaidīt un staipīt - iespējams tas ir mūsu slavenais trigerpunkts. Uz jautājumu – kādēļ šādi trigerpunkti rodas un kā tos likvidēt – apskatīsim mūsu jaunākajā rakstā.
Kā ārstē funkcionālo skoliozi
2024. gada 7. oktobris
SITUĀCIJA: Jaunā māmiņa ierodas uz konsultāciju pie fizioterapeita sakarā ar sāpēm mugurā, izteikti kreisajā pusē. ... Diagnoze: Funkcionālā skolioze.
Sāpes pleca locītavā un biežākās traumas
2024. gada 7. augusts
Locītavas anatomiskās uzbūves dēļ, plecam ir iespējams veikt kustības 180 grādu rādiusā, bet šim plašajam kustību apjomam ir arī sava ēnas puse. Ikdienā mēs ar pleca palīdzību izpildām visparastākās kustības ar biežu atkārtojumu skaitu.
2024. gada 11. jūnijs
Dažkārt ir situācija, kad nav vienots viedoklis no ārstu puses vai pie konkrētās problēmas veikt operāciju vai ārstēt ar vingrojumu palīdzību. Fizioterapeits šādos gadījumos vienmēr ieteiks sākt ar vingrošanu. 
2024. gada 22. maijs
VIENS NO BIEŽĀK UZDOTAJIEM JAUTĀJUMIEM NO VECĀKIEM VIZĪTES LAIKĀ IR : “VAI MANAM BĒRNAM IR PLAKANAS PĒDAS UN KO MUMS DARĪT?”
2024. gada 21. maijs
Vai zini, kas ir diafragma un kādas ir tās funkcijas? Domājams, lielākā daļa ir dzirdējusi par šo muskuli, vai diafragmālo elpošanu, piemēram, kādā jogas vai elpošanas nodarbībā. Bet cik daudz zinām par šo muskuli un vai nebūtu vērtīgi iegūt papildus informāciju par svarīgāko elpošanas muskuli? Šajā rakstā centīsimies sniegt nelielu ieskatu par sekojošiem jautājumiem: 
skolioze
2024. gada 22. aprīlis
Skolioze var aktīvi attīsties bērnībā un pusaudža gados, bet, apstājoties augšanai, skoliozes izraisītā deformācija vairs strauji neprogresē. Neārstēta skolioze ar laiku var radīt pastāvīgas muguras sāpes kā arī elpošanas un sirdsdarbības traucējumus.
Vairāk ziņu
Share by: