Neirologs - laužam stereotipus
websitebuilder • 2019. gada 19. novembris
Izdzirdot vārdu NEIROLOGS, cilvēkiem joprojām ir ierobežotas zināšanas par to, ar ko tad īsti šis speciālists nodarbojās?
Biežākais un aplamākais mīts ir, ka neirologu apmeklē tie, kuriem “kaut kas nav kārtībā ar galvu”. Bet patiesība ir tā, ka neirologs nav psihologs un tā darbības lauks ir pavisam savādāks un dziļāks.
Pavisam vienkārši – neirologa pārziņā ir mūsu nervu sistēma
Neirologs ir ārsts, kura pārziņā ir visas ar centrālo un perifēro nervu sistēmu saistītās saslimšanas, kas var izpausties ar dažādiem simptomiem. Neirologs palīdz izprast nervu sistēmas traucējumu cēloni, nosaka nervu bojājumu pakāpi un meklē labākos risinājumus ārstēšanai.
Nervu sistēmas funkcijas ir:
- Visu šūnu, audu un orgānu darbības regulēšana un koordinācija, tādējādi nodrošinot dzīvības procesus organismā.
- Ārējās un iekšējās vides kairinājumu uztveršana un atbildes reakcijas izraisīšana, nodrošinot organisma mijiedarbību ar ārējo vidi.
- Nosaka organisma vienotību.
- Palīdz orientēties apkārtējā vidē.
- Palīdz apzināties sava ķermeņa pozu, kā arī koordinē kustības un veido kustību iemaņas.
- Galvas smadzeņu garoza veido psihiskās dzīves materiālo pamatu, kas ir arī radošās dzīves pamats — apziņai, atmiņai un intelektam.
Kādos gadījumos tad būtu jāvēršas pie Neirologa?
Nervu sistēmas bojājumi visbiežāk izpaužas kā sāpes dažādās ķermeņa vietās, tie var būt arī galvas reiboņi un neizskaidrojamas izcelsmes galvassāpes, jušanas traucējumi, koordinācijas trūkums, trīce, tirpšana, trauksme, arī miega traucējumi un vēl daudzi citi simptomi, kuru cēlonis var būt tieši nervu sistēmas bojājumi un saslimšanas.
Ja Jums ir sūdzības:
- Biežas galvassāpes (migrēnas simptomi)
- Muguras sāpes
- Muskuļu vājums un disbalanss
- Kādas ķermeņa daļas tirpšana vai nejūtīgums
- Miega traucējumi
- Trauksmes sajūtas (veģetatīvās distonijas pirmssākums)
- Reiboņi un līdzsvara problēmas
- Krampji un epilepsijas sindromi
- Apjukums vai atmiņas zudumi
- Trauksmes un veģetatīvās distonijas sindromi
- Smadzeņu vai mugurkaula trauma
- Nervu sistēmas infekcijas, insulti, deģeneratīvi traucējumi
- Insults, smadzeņu infarkts, Alcheimers u.c.
Mūsu laikmeta modernā slimība, kas nav iedoma - Veģetatīvā distonija
Arvien vairāk neiraloga vārdu saista ar veģetatīvās distonijas slimibu, kas ir saistīta ar funkcionāliem organisma darbības traucējumiem.
Pārslodze, nepietiekama atpūta, stress un pārdzīvojumi sāk radīt nepārejošu trauksmi, kas pāriet uz veģetatīvajiem nerviem un mezgliem, kas izvietoti gar mugurkaulu. Veģetatīvā nervu sistēma regulē visus iekšējos orgānus un distonijas gadījumā parādās orgānu darbības traucējumi.
Visbiežāk tiek novērotas galvassāpes, slikta dūša, reiboņi, elpas trūkums, menstruālā cikla traucējumi, panikas lēkmes un vēl daudzi citi simptomi, kas pacientu var novest psiholoģiski ļoti smagā stāvoklī. Neirologs ir tas ārsts, kurš pēc izmeklējumu veikšanas var diagnosticēt, vai tā ir veģetatīva distonija vai cita rakstura veselības traucējumi. Veģetatīvās distonijas gadījumā neirologs palīdz atrast labākos veidus, kā cīnīties ar šo kaiti.
Neirologs palīdz arī migrēnas pacientiem
Migrēnu dēvē par visbiežāk fiksēto neiroloģisko saslimšanu, ar kuru sastopas miljoniem cilvēku visā pasaulē. Migrēna, neskatoties uz medicīnas attīstību, joprojām ir diezgan neskaidra slimība, kurai nav atrasti efektīvi veidi, kā to pilnībā izārstēt. Šī ir slimība, kas ir ar mainīgu dabu un individuālām iezīmēm, kas katram pacientam var atšķirties. To robežu, kas parastas galvassāpes nodala no migrēnas, neirologs spēj noteikti pēc dažādiem izmeklējumiem un pacienta iztaujāšanas.
Mūsdienās migrēnas simptomu mazināšanai un lēkmju novēršanai ir pieejami dažādi medikamenti, kas palīdz daudziem, bet ne visiem. Bieži vien migrēnas ārstēšana nav tikai medikamenti, bet arī izmaiņas dzīvesveidā un slimības iepazīšana. Ar migrēnu nav jāsamierinās, to var ārstēt un uzlabot pašsajūtu, tāpēc ir svarīgi doties pie neirologa.
2019. gada septembrī Fiziocentrs komandai ir pievienojies šīs nozares speciālists - Neirologs Kristaps Jurjāns, kurš 2018.gadā nominācijā “Gada debija” saņēma Gada balvu medicīnā par ieguldījumu insulta ārstēšanas attīstībā.
Ja vēlaties pieteikties neirologa konsultācijai Fiziocentrs klīnikā, lūdzu, iepriekš sazinieties ar mums pa tālruni
+371 66 966 422, mob.+371 25 445 537, rakstiet e-pastu uz pieraksti@fiziocentrs.lv
vai šeit: https://www.fiziocentrs.lv/pieteikties-vizitei,
lai vienotos par pieņemšanas laikiem.
Konsultācijas cena EUR 40,00.
Izmantotie avoti: https://www.fiziocentrs.lv/pieteikties-vizitei
Perimenopauze ir periods pirms menopauzes iestāšanās, un katrai sievietei šī perioda garums var atšķirties. Lielākoties izmaiņas sākas ap 40 gadu vecumu, bet retāk — jau pēc 35 gadiem.
Fizioterapija tā pat kā cita veida fiziskās aktivitātes sasniedz savu potenciālu tikai tad, kad tiek veikta ilgtermiņā. Bet kā sevi motivēt atrast laiku ikdienā, lai parūpētos par pašu svarīgāko kas mums ir - mūsu veselību?
Ja esi basketbolists, riteņbraucējs, hokejists vai skrējējs, esi starp cilvēkiem, kuri biežāk sastopas ar iliotibiālas saites radītām sāpēm. Tomēr, ne tikai konkrēta sporta veida entuziasti saskaras ar šo sindromu, ar to dzīves laikā var saskarties ikviens.
Ja ikdienā Jūs piemeklē punktveida asa duroša vai velkoša sāpe, ko gribās spaidīt un staipīt - iespējams tas ir mūsu slavenais trigerpunkts. Uz jautājumu – kādēļ šādi trigerpunkti rodas un kā tos likvidēt – apskatīsim mūsu jaunākajā rakstā.
SITUĀCIJA: Jaunā māmiņa ierodas uz konsultāciju pie fizioterapeita sakarā ar sāpēm mugurā, izteikti kreisajā pusē. ... Diagnoze: Funkcionālā skolioze.
Locītavas anatomiskās uzbūves dēļ, plecam ir iespējams veikt kustības 180 grādu rādiusā, bet šim plašajam kustību apjomam ir arī sava ēnas puse. Ikdienā mēs ar pleca palīdzību izpildām visparastākās kustības ar biežu atkārtojumu skaitu.
Dažkārt ir situācija, kad nav vienots viedoklis no ārstu puses vai pie konkrētās problēmas veikt operāciju vai ārstēt ar vingrojumu palīdzību. Fizioterapeits šādos gadījumos vienmēr ieteiks sākt ar vingrošanu.
VIENS NO BIEŽĀK UZDOTAJIEM JAUTĀJUMIEM NO VECĀKIEM VIZĪTES LAIKĀ IR : “VAI MANAM BĒRNAM IR PLAKANAS PĒDAS UN KO MUMS DARĪT?”
Vai zini, kas ir diafragma un kādas ir tās funkcijas? Domājams, lielākā daļa ir dzirdējusi par šo muskuli, vai diafragmālo elpošanu, piemēram, kādā jogas vai elpošanas nodarbībā. Bet cik daudz zinām par šo muskuli un vai nebūtu vērtīgi iegūt papildus informāciju par svarīgāko elpošanas muskuli? Šajā rakstā centīsimies sniegt nelielu ieskatu par sekojošiem jautājumiem:
Skolioze var aktīvi attīsties bērnībā un pusaudža gados, bet, apstājoties augšanai, skoliozes izraisītā deformācija vairs strauji neprogresē. Neārstēta skolioze ar laiku var radīt pastāvīgas muguras sāpes kā arī elpošanas un sirdsdarbības traucējumus.
