Staigāšana uz pirkstgaliem vai uz priekšējiem pēdu spilventiņiem ir bieži sastopama to bērnu vidū, kas nesen sākuši staigāt. Lielākā daļa bērnu „izaug” no šī perioda, kad kļūst vecāki un gaita ir nostabilizējas. Nereti bērni, kuri turpina staigāt uz pirkstgaliem,  dara to pieraduma dēļ vai stresa situācijās. Tādēļ, ja kopumā bērna attīstība norisinās normāli, par šo ieradumu nebūtu jāuztraucas.



Atsevišķās situācijās šis gaitas paveids var izpausties bērniem ar tādām saslimšanām kā: autiska spektra traucējumi, muskuļu distrofija u.c. Kā arī nereti par iemeslu kalpo kāda muskuloskeltetālās sistēmas disfukcija, piemēram, saīsināta ahileja cīpsla vai ierobežotas kustības potītes locītavā.

“Par ārsta vai fizioterapeita apmeklējumu būtu ieteicams domāt bērnam pārsniedzot 3-4 gadu vecumu, ja staigāšana uz pirkstgaliem nav beigusies”

Gadījumos, kad bērns turpina staigāt uz pirkstgaliem ir nepieciešams pievērst uzmanību apakšstilbu muskuļu tonusam, ahileja cīsplu garumam, samazinātai muskuļu koordinācijai un tam vai nav izmainīts pēdu stāvoklis. Ja šie simptomi kombinējas ar staigāšanu uz pirkstgaliem, tad speciālista konsultācija ir nepieciešama. Situācijās, kad izslēgtas nopietnākas saslimšanas, staigāšana uz pirkstgaliem bieži vien liecina par ieradumu, bet dažos gadījumos, tā var būt attīstījusies sekojošu iemeslu dēļ: 

1)    Saīsināta ahilleja cīspla. Šī muskuļa cīspla savieno apakšstilba muskuļus ar papēža kaulu, ja tā ir par īsu, tā var ierobežot papēža spēju pieskarties pie zemes gaitas laikā;

2)    Sāpes papēdī;

3)    Samazināts līdzsvars un koordinācija;

4)    Ierobežotas kustības potītes locītavā;

5)    Palielināts muskuļu saspringums;

6)    Pēc traumas attīstījies izmainīts gaitas veids;

7)    Izmainīts pēdu stāvoklis;

Gadījumos, kad staigāšanu uz pirkstgaliem ir izraisījuši kādi no augstāk minētajiem punktiem, kā ārstēšanas terapiju izvēlas fizioterapiju, ja nepieciešams arī, speciāli izveidotas ortozes gan cietās, gan mīkstās, kā arī ģipsēšanu. Smagākos gadījumos var veikt injekcijas muskulī vai operāciju. 

Tomēr gadījumos, kad ir izslēgtas cita veida saslimšanas un bērns turpina staigā uz pirkstgaliem, ir jācenšas atrast iemesls un risinājums, jo ilgstoša staigāšana uz pirkstgaliem var novest pie vairākiem muskuloskeletālās sistēmas traucējumiem, piemēram, ilgstoši staigājot uz pirkstgaliem saīsinās apakšstilba muskuļa garums, kā rezultātā bērns var nevarēt vairs nolikt papēdi pie zemes gaitas laikā. Ikdienā bērnam var būt grūtāk valkāt kurpes, palielinās krišanas risks, apgrūtināta līdzsvara un koordinācijas veidošanās, kas noved pie apgrūtinātas iespējas piedalīties sportiskajās aktivitātēs ar vienaudžiem. Laikā gaitā nereti parādās sāpes gan apakšstilba muskuļos, gan potītes locītavā. 

Kā tad īsti var palīdzēt fizioterapeits? 

Ja Jūs pamanāt, ka bērns ilgstoši staigā uz pirkstgaliem tad noteikti būtu jāvēršas pie fizioterapeita, kurš terapijas ietvaros novērtēs gaitu, kustību amplitūdu, kvalitāti, līdzsvaru kā arī stāju. Pārliecināsies par muskuļu spēku veicot muskuļu spēka testus un pārbaudīs virspusējo jušanu. Lai gan iemesls nereti var būt arī idiopātisks, kas nozīmē, ka iemesls nav skaidri zināms, terapija šādos gadījumos var palīdzēt samazināt simpotmus un uzlabot funkcijas, lai pēc iespējas izvairītos no simptomu progresēšanas, kas varētu notikt ar laiku.

Fizioterapijas laikā:

• Tiek pielietoti stiepšanās vingrinājumi apakšstilbu muskuļiem, kas var samazināt saspringumu un uzlabot kustību apjomu;
• Uzlabots muskuļu spēks tiem muskuļiem kuriem tas ir samazināts;
• Uzlabots līdzsvars un gaitas paterns.

Gadījumos, kad ap 5 gadiem konservatīva terapija nav devusi rezultātu ir iespējams apsvērt operācijas nepieciešamību. Papildus procedūras terapijas papildināšanai var būt prizmas lēcas (angliski - prism lenses), kas palīdz uzlabot bērna uztveri par to, kur atrodas viņa ķermenis saistībā ar apkārtējo vidi. Vestibulārā sensorā terapija, lai uzlabotu vestibulārā aparāta darbību. Fizioterapeits būs tas, kurš ieteiks un konsultēs vai nepieciešamas dziļākas pārbaudes un kā rīkoties.

Kā arī ne tikai bērni mēdz staigāt uz pirkstgaliem, ja bērna vecumā šis ieradums nav ticis labots, vai pielietotā terapija nav bijusi efektīva, šis gaitas paterns var saglabāties ar pieaugušajiem. Šādā gadījumā arī pieaugušie var saskarties ar jau iepriekš minētajiem simptomiem: sāpes ikru muskuļos un/vai pēdās, samazināts līdzsvars u.c. 

Svarīgi piebilst, ka ķermenis darbojas kā vienots mehānisms un tādēļ situācijā, kad diskomforts jūtams, piemēram, pēdās tas ar laiku var radīt sāpēs ne tikai ikru muskuļos un potītes locītavās, bet arī augstāk novietotajos apakšējo ekstremitāšu muskuļos un pat muguras lejasdaļas sāpes var būt saistītas ar izmainītu gaitas paternu.

FIZIOCENTRS klīnikas komanda ir gatava palīdzēt atrisināt jebkuru diskomforta vai satraukuma iemeslu – droši pieraksties uz konsultāciju.