Kas tad īsti ir Diastāze?
Diastasis recti abdominis jeb diastāze ir sprauga starp taisnā vēdera muskuļiem - respektīvi starp labo un kreiso muskuļa vēderiņiem izveidojas sprauga. Ja, skatāmies uz vēderu no priekšas, to veido vairāki muskuļi, viens no tiem ir taisnais vēdera muskulis, kuru visvieglāk sataustīt un, kur parasti veidojas šī te sprauga. Ārējais un iekšējais slīpais muskulis, un muskulis, kurš atrodas visdziļāk - šķērsmuskulis jeb dziļā muskulatūra.
Visbiežāk ar diastāzi saskaras:
- jaunās māmiņas, pēc dzemdību periodā
- sportisti- svarcēlāji
- cilvēki ar palielinātu ķermeņa svaru
- un pat zīdaiņi.
Iemesli diastāzei ir dažādi un viens no tiem, kāpēc diastāze izveidojas ir pārmērīgs intraabdominālais spiediens jeb saprotamā valodā izsakoties - pārmērīgs spiediens vēdera dobumā. Kā piemēram: smagu svaru celšana ar nepareizu tehniku. Bet, tomēr visbiežāk tā ir novērojama jaunajām māmiņām, pēcdzemdību periodā. Statistikas dati liecina, ka līdz pat 60% sieviešu pēc dzemdībām saskarās ar šo problēmu. Tāpēc, šajā rakstā apskatīsim tieši pēcdzemdību diastāzi, to simptomus, pašizmeklēšanu un ārstēšanu.
Diastāzes iemesli jaunajām māmiņām.
Grūtniecības laikā vēdera muskuļi un saistaudi tiek izstiepti, lai vieta būtu augošajam mazulim. Tie ilgu laiku bijuši izstiepti un pēc dzemdībām uzreiz nesavelkas atpakaļ kopā. Ņemot vērā, ka sievietes ķermeni kopumā ietekmē arī grūtniecības laikā izstrādātie hormoni- relaksīns un estrogēns, tie padara saistaudus vēl vājākus un elastīgākus. Savukārt dzemdību laikā, lai piedzemdētu mazuli - spiediens vēdera dobumā strauji palielinās. Katrai jaunajai māmiņai pēc dzemdību periods būs citādāks un diastāze atkarīga arī no tā - cik daudz jaunā māmiņa pirms tam ir vingrojusi, cik aktīva tā bijusi grūtniecības laikā un, kura pēc kārtas bijusi grūtniecība.
Tāpēc fizioterapeiti iesaka, ka pēc dzemdību periodā jaunajai māmiņai ir īpaši sevi jāsaudzē un aktīvu vingrošanu vajadzētu uzsākt ne ātrāk kā pēc 6 nedēļām, ja ārstējošais ginekologs to atļauj.
Kā saprast vai Tevi ir piemeklējusi diastāze?
Lai arī diastāzi var pamanīt arī vizuāli, tomēr vairums sieviešu nespēj atpazīt vai saprast šīs pārmaiņas.
Diastāzei seko dažādu simptomu kopums, kas var liecināt par tās esamību kā vienas no tām ir:
· sāpes muguras lejas daļā,
· aizcietējumi,
· izmainīta stāja - vēders izgāzies uz priekšu un vēdera pūšanās.
Vairumam sieviešu diastāze pēcdzemdību periodā ar laiku pati savelkas kopā, bet gadījumos, kad tā nenotiek sievietei uzsākot vingrot un veicot vēdera preses vingrinājumus var pamanīt, tādu kā “trijstūri" vai izcilni starp taisno vēdera muskuli. Tas var liecināt par šo te diastāzi un būtu nepieciešami šķērsās un slīpas muskulatūras aktivizācija ar specifiskiem fizioterapijas vingrinājumiem.
Kā iespējams pārbaudīt vai Tev ir diastāze?
Pirmais, kas Tev būtu jāizdara - apgulties uz muguras, ceļi saliekti, pēdas balstās uz grīdas un vienu roku novietotu uz vēdera.
1 - Liec divus pirkstus uz vēdera, sākumā nedaudz virs nabas, tad atcel galvu , lai vēders sasprindzinās, un ir jāsajūt vai veidojas sprauga un cik liela tā ir (cik pirkstus vari novietot šajā spraugā?)
2 - Liec divus pirkstus šoreiz zem nabas rajonā, atcel galvu, sasprindzinot vēdera presi un meklē vai ir sprauga.
Ja, sajuti divu pirkstu (2,5 cm) platumā un vai vairāk tā tiek dēvēta par diastāzi. Diastāzes mēdz būt arī lielākas, kad varam ievietot divus, trīs vai pat četru pirkstu platumā. Protams, precīzākai diagnostikai nepieciešama ultrasonogrāfija, ja sprauga ir ļoti liela un to rekomendē speciālists. Nereti diastāze ir tik liela, ka nepieciešama arī ķirurģiska iejaukšanās.
Ja pēc dzemdību periodā diastāze nav vai ir mazāka sprauga, tāpat nepieciešama sākumā ginekologa konsultācija un tad fizioterpeita apmeklējums, kur Tev ieteiks speciālos vingrojumus, lai nostiprinātu dziļo vēdera muskulatūru. Speciālie fizioterapijas vingrinājumi parūpēsies, lai pēc dzemdību periodā ceļot smagākus priekšmetus vai atgriežoties pie sportiskām aktivitātēm, šī diastāze neparādītos.
Ļoti svarīgi pēcdzemdību periodā sievietei sevi saudzēt un izvairīties no smagumu celšanas, jo tas tikai palielinās iekšējo spiedienu un vēl vairāk palielinās atstarpi starp abiem muskuļiem. Tieši šis iemesls ir arī viens no tiem kāpēc jaunajai māmiņai nav ieteicams uzreiz uzsākt
aktīvu vingrošanu un sporta zāļu saspringtu apmeklējumu. Ķermenis, vai precīzāk iekšējie vēdera muskuļi, tam nav gatavi un tādejādi vēlamie efekti pārvērtīsies par defektiem.
Kāpēc būtu jāpievērš uzmanība diastāzei?
Diastāze nav tikai estētiskas pārmaiņas, vai nepatīkams “vēderiņš” pēcdzemdību periodā. Vāja vēdera siena var izraisīt vairākas nepatīkamas sajūtas, piemēram, kā urīna stresa nesaturēšana, muguras lejas daļas sāpes, sāpes un diskomfortu vēderā, vēdera smaguma un piepūšanas sajūta, vizuāli nepatīkama vēderprese, vai līdz pat iekšējo orgānu noslīdēšana (prolapsam). Mūsu vēdera muskuļi spēlē lielu lomu
posturālajā kontrolē (kermeņa noturēšana vertikālā stāvoklī), rumpja un iegurņa pamatnes stabilitātē, nodrošina rumpja kustības un piedalās elpošanas procesā. Stiprinot vēdera muskuļus ar pareiziem vingrojumiem, iespējams izvairīties no ļoti daudzām problēmām.
Kā rīkoties, ja ir aizdomas par diastāzi?
Kā jau iepriekš minējām, ir dažādu veidu distāzes - lielākas un mazākas. Tādas, kuras savelkas pašas un tādas, kur nepieciešama speciālistu palīdzība. Visvairāk diastāze sastopama jaunajām māmiņām pēc dzemdību periodā. Tāpēc ieteikums ir atrādīties savam fizioterapietam, tikko to ļauj ārstējošais ginekologs.
Fizioterapeits varēs novērtēt cik liela ir diastāze un izstrādāt atbilstošu vingrojumu programmu, kā arī dos norādes, no kuriem vingrinājumiem atturēties sākuma periodā.
Ļoti liela nozīme tieši šajā sākuma posmā ir vingrojumu kvalitātei – tam, cik pareizi tie tiks izpildīti. Nepareiza vingrošana ar nepiemērotiem vingrojumiem situāciju nevis uzlabos, bet tieši pretēji – to pasliktinās, padarot diastāzi tikai lielāku, kas nākotnē draud jau ar ķirurģisku iejaukšanos. Tieši tāpēc vienmēr pastāv iespēja saņemt specializēto vingrojumu programmu un norādes, lai jaunā māmiņa var vingrot arī mājās, apmeklējot fizioterapeitu tikai kontroles nolūkos.
Kā ir liecinājuši vairāki pētījumi, diastāzes mazināšanai labs palīgs ir – medicīniskā teipošana, bet, protams, to kombinējot kopā ar ārstniecisko vingrošanu.
Ja nejūties droša vai Tev ir šī diastāze, vai varbūt nezini par savu sportisko aktivitāšu pareizu izpildi – droši pieraksties pie kāda no mūsu fizioterapeitiem.
Adrese: Skanstes iela 25, Rīga
Darba laiks
Darbdienās: 8.00–20.00
Sestdiena: brīvs
Svētdiena: brīvs
Adrese: Bruņinieku iela 49 k-2, Rīga
Darba laiks
Darbdienās: 7.30–20.00
Sestdiena: brīvs
Svētdiena: brīvs
Ārstniecības iestādes reģistrācijas kods 0100-01357
Ārstniecības iestāde nodrošina vides pieejamību pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr. 60, Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām.