Dziļā muskulatūra un tās svarīgums

2023. gada 8. decembris

Varbūt kādreiz ir dzirdēts sakām, ka tikai smagumus cilājot veselāks nepaliksi vai, ka lieli muskuļi uzreiz nenozīmē, ka cilvēks ir spēcīgs?


Vai esi kādreiz aizdomājies, kāpēc tā tiek teikts un vai tajā ir kāda daļa patiesības?



Laikam ejot uz priekšu un zināšanu apjomam palielinoties mūsdienās arvien vairāk nākas saskarties ar terminu dziļie muskuļi. Šajā rakstā tad izskaidrosim kas tie ir, kur tie atrodas un cik tad liela īstenībā ir to nozīme! 


Kas tad ir tie dziļie muskuļi?


Nereti daļai cilvēku, kuri savās ikdienas gaitās ir aktīvi un sportiski, tāpat nākas saskarties ar, piemēram, muguras lejasdaļas sāpēm vai sāpēm plecu joslā. Un tāpat arī profesionāli sportisti, kuri savu dzīvi velta tam, lai būtu iespējami labākajā fiziskajā formā neizbēg no traumām. Kāpēc tā notiek?

Protams, situācijas var būt ļoti atšķirīgas, bet bieži cēlonis ir jāmeklē „saknē”.

Par mūsu ķermeņa „sakni”,  jeb kodolu varētu nosaukt dziļo muskulatūru.

Dziļie muskuļi ir ķermeņa muskuļu sistēmas pamats un to galvenā funkcija ir stabilizēt rumpi, kamēr rokas un kājas var aktīvi kustēties.

Attiecīgi, tas sevī iekļauj:

✅ Muskuļus, kas stabilizē iegurni

✅ Muskuļu sistēmu, kas stabilizē rumpi no 4 pusēm (sānu muskuļi, priekšpusē un mugurpusē esošie muskuļi)

✅ Muskuļus, kas stabilizē plecu joslu.

Papildus svarīga funkcija šiem muskuļiem ir pasargāt mugurkaulu no pārmērīgas noslodzes un pārvadīt spēku no apakšējām ekstremitātēm uz augšējām un otrādi. 

Kāpēc mums ir nepieciešami spēcīgi dziļie muskuļi?


  • Spēcīgi dziļie muskuļi spēj novērst traumu rašanos un uzlabot fizisko sniegumu jebkāda veida fiziskajās aktivitātēs
  • Lai pasargātu mugurkaulu un stabilizētu to, īpaši tādu fizisko aktivitāšu laikā, kā skriešana, lekšana, mešana, smagumu celšana. u.c.

Lai nodrošinātu vislabāko rezultātu svarīgi ir lai visas minētās muskuļu grupas (iegurņa, rumpja un plecu joslas) darbotos saistīti.

Angļu valodā bieži izmantotais termins „core stability”, latviski varētu tikt tulkots kā rumpja stabilitāte un to nodrošina sekojošais:  

  • Abdominālie muskuļi no priekšpuses un sāniem
  • Paraspinālie un gluteālie muskuļi no mugurpuses
  • Diafragma augšā
  • Iegurņa pamatnes un jostasvietas muskuļi apakšā

Katrai no šīm pieminētajām muskuļu grupām ir sava funkcija, kas darbojoties kopā spēj nodrošināt rumpja stabilitāti. Piemēram, muskulis transverus abdominis (redzams bildē) aktīvi darbojās brīžos kad ķermenis noliecas vai atliecas. Šāda muskuļa iesaiste ir nepieciešama, lai nodrošinātu stabilitāti, nepieļautu citu muskuļu pārslodzi un svarīgākais, nepieļautu traumu. Papildus iepriekš minētajam šis muskulis arī aizsargā iekšējos orgānus noturot tos vietā. Šis muskulis ir viens no pirmajiem, kam fizioterapeiti pievērš uzmanību gadījumos, kad pacientam ir muguras sāpēs, jo bieži transversus abdominis muskuļa vājums ir saistīts ar samazinātu jostas daļas stabilitāti, kas var novest pie sāpēm muguras lejasdaļā. 


Multifidus muskuļi dziļie muguras muskuļi, tie stiprinās tieši pie mugurkaula segmentiem, kas ļauj nodrošināt iespēju stabilizēt mugurkaula segmentus kustību laikā, piemēram, veicot rotācijas kustību. Arī šī muskuļa vājumu bieži asociē ar muguras lejasdaļas sāpēm. Spēcīgi multifidus muskuļi palīdz uzlabot līdzsvaru un koordināciju, nodrošinot labāku stabilitāti muguras lejasdaļas muskuļos un veicina vienmērīgākas kustības no viena sāna uz otru un no priekšpuses uz mugurpusi.


Pēc līdz šim izlasītās informācijas iespējams secināt, ka vāji dziļie muskuļi var kalpot par iemeslu sāpēm, bet tās nav vienīgās iespējamās sekas. Sāpes var izmainīt kustību paternu, jeb to kā kustamies. Piemēram, muguras sāpju gadījumā noliekšanās uz priekšu var atvieglot sāpes, tādēļ pacients bieži staigā saliecies. Šādās situācijās, ar laiku, nereti parādās sāpes arī citos muskuļos.



Vēl viens fakts, kas pierāda, ka ir nepieciešami spēcīgi dziļie muskuļi. Mūsu nervu sistēma paredzot tuvojošos mugurkaula noslodzi aktivizē, iepriekš pieminētos, transversus abdominis un multifidi muskuļus un veicina to saraušanos pirms kustības sākuma. Ja ir aizkavēta šo muskuļu kontrakcija „lieli ” muskuļi kompensē šo muskuļu neiesaistīšanos, kas veicina to pārslodzi, kas atkal noved pie iepriekš jau vairākkārt pieminētajām muguras lejasdaļas sāpēm.


Šāda veida mehānsms darbojas visā ķermenī, tādēļ līdzīgi kā māju sāk būvēt no pamatiem arī mums savs ķermenis ir no sākuma jāuzliek uz stipriem, izturīgiem pamatiem un labākais veids kā to izdarīt ir attīstīt savu dziļo muskulatūru, kurai neapšaubāmi ir ļoti svarīga loma mūsu ķermenī.


Ziemas periods ar apledojušiem ceļiem un sniegu līdz kaklam - ir tas laiks, kad cilvēki, gūst visvairāk traumas. Kā viens no iemesliem ir tieši šie dziļās muskulatūras disbalanss un vājums, kas kaut kur pieviļ mūs stabilitātes noturēšanā.

Fiziocentra speciālisti palīdzēs noteikt Jūsu “mājas” vājākās vietas un kopīgiem spēkiem tās stiprināt, lai ne tikai atbrīvotu Jūs no sāpēm, bet arī profilaktiski palīdzētu mazināt traumu risku. Piesakies uz konsultāciju šeit

Pieteikties vizītei
Kas ir perimenopauze un vai fizioterapija var palīdzēt?
2025. gada 14. aprīlis
Perimenopauze ir periods pirms menopauzes iestāšanās, un katrai sievietei šī perioda garums var atšķirties. Lielākoties izmaiņas sākas ap 40 gadu vecumu, bet retāk — jau pēc 35 gadiem.
IERADUMI un kā tos mainīt?
2025. gada 21. janvāris
Fizioterapija tā pat kā cita veida fiziskās aktivitātes sasniedz savu potenciālu tikai tad, kad tiek veikta ilgtermiņā. Bet kā sevi motivēt atrast laiku ikdienā, lai parūpētos par pašu svarīgāko kas mums ir - mūsu veselību?
ILIOTIBIĀLĀS saites sindroms
2024. gada 6. novembris
Ja esi basketbolists, riteņbraucējs, hokejists vai skrējējs, esi starp cilvēkiem, kuri biežāk sastopas ar iliotibiālas saites radītām sāpēm. Tomēr, ne tikai konkrēta sporta veida entuziasti saskaras ar šo sindromu, ar to dzīves laikā var saskarties ikviens.
2024. gada 23. oktobris
Ja ikdienā Jūs piemeklē punktveida asa duroša vai velkoša sāpe, ko gribās spaidīt un staipīt - iespējams tas ir mūsu slavenais trigerpunkts. Uz jautājumu – kādēļ šādi trigerpunkti rodas un kā tos likvidēt – apskatīsim mūsu jaunākajā rakstā.
Kā ārstē funkcionālo skoliozi
2024. gada 7. oktobris
SITUĀCIJA: Jaunā māmiņa ierodas uz konsultāciju pie fizioterapeita sakarā ar sāpēm mugurā, izteikti kreisajā pusē. ... Diagnoze: Funkcionālā skolioze.
Sāpes pleca locītavā un biežākās traumas
2024. gada 7. augusts
Locītavas anatomiskās uzbūves dēļ, plecam ir iespējams veikt kustības 180 grādu rādiusā, bet šim plašajam kustību apjomam ir arī sava ēnas puse. Ikdienā mēs ar pleca palīdzību izpildām visparastākās kustības ar biežu atkārtojumu skaitu.
2024. gada 11. jūnijs
Dažkārt ir situācija, kad nav vienots viedoklis no ārstu puses vai pie konkrētās problēmas veikt operāciju vai ārstēt ar vingrojumu palīdzību. Fizioterapeits šādos gadījumos vienmēr ieteiks sākt ar vingrošanu. 
2024. gada 22. maijs
VIENS NO BIEŽĀK UZDOTAJIEM JAUTĀJUMIEM NO VECĀKIEM VIZĪTES LAIKĀ IR : “VAI MANAM BĒRNAM IR PLAKANAS PĒDAS UN KO MUMS DARĪT?”
2024. gada 21. maijs
Vai zini, kas ir diafragma un kādas ir tās funkcijas? Domājams, lielākā daļa ir dzirdējusi par šo muskuli, vai diafragmālo elpošanu, piemēram, kādā jogas vai elpošanas nodarbībā. Bet cik daudz zinām par šo muskuli un vai nebūtu vērtīgi iegūt papildus informāciju par svarīgāko elpošanas muskuli? Šajā rakstā centīsimies sniegt nelielu ieskatu par sekojošiem jautājumiem: 
skolioze
2024. gada 22. aprīlis
Skolioze var aktīvi attīsties bērnībā un pusaudža gados, bet, apstājoties augšanai, skoliozes izraisītā deformācija vairs strauji neprogresē. Neārstēta skolioze ar laiku var radīt pastāvīgas muguras sāpes kā arī elpošanas un sirdsdarbības traucējumus.
Vairāk ziņu